K Skalbes 'Mazās piezīmes'

Staigājot gar krastmalu un pametot skatu uz 1905. gada Brīvības cīņām veltīto pieminekli, ar redzes gleznas palīdzību ir iespējams iztēloties visus tā gada notikumus, jo cik gan daudz nav lasīts un dzirdēts. Diena ir apmākusies, bet aiz tālākās mākoņa maliņas ir redzams mazais saules stariņš, kurš neveikli mēģina izspraukties brīvībā. Un tāpat 1905. gadā ļaudis gaidīja, kad nāks brīvība un šie tumšie laiki kļūs par pagātni. Tagad es gaidu šo nelielo saules stariņu parādāmies tā, kā viņi gaidīja brīvību nākam.

Kas gan tautu dara laimīgāku kā sava brīva valoda, uzskati un dzīve? Iegūstot brīvību būtu jāsāk veidot jauna, latviska Latvija. Par to, protams, iestājās visi. Literātiem nu beidzot būtu vaļa izteikt savu prieku un patiesās domas par Latvijas bijušo stāvokli. Arī skolās vairs nevajadzētu sekot krievu paraugam, bet varētu bērniem mācīt latviešu tikumus. Jo vai tad latviešu garīgās vērtības bija zudušas? Ejot cauri laikiem un pārvarot svešās varas grūto slogu, dziļi iekšienē vēl ir saglabājusies ticība nacionālajām vērtībām. Latviešu tautasdziesmas, kas braši stāvējušas pāri visām nedienām, ir lielisks piemērs tautas pašapziņai.

Manuprāt, ‘’Mazās piezīmes’’ ir aktuālas arī šodien, un būs aktuālas arī turpmāk, kaut vai tāpēc vien, ka tas ir nozīmīgs kultūrvēsturisks mantojums, kurš lieliski sniedz ziņas par tautas vēsturi.