Eseja
Latvija neatkarības iegūšana – nejaušība vai likumsakarība
Ja nebūtu iesācies I Pasaules karš, Baltijas valstis neatkarību neiegūtu. Pateicoties Krievu – Vācu karam, kurš ieilga un noveda Krieviju līdz daļējam sabrukumam un izmantojot šos apstākļus Ļeņinam bija vieglāk īstenos savas ieceres. Pēc Februāra revolūcijas un Oktobra apvērsuma, Ļeņins pasludināja boļševiku un komunistu iekārtu Krievijā un citās republikās. Jaunā Krievijas valdība noorganizēja pārrunas ar Vāciju par pamiera noslēgšanu. Bet beigās Vācija un Antantes valstis piespieda parakstīt kapitulācijas aktu. Līdz ar to Brestā tika noslēgts Brestas miera līgums., lai gan tas bija neizdevīgi Krievijai. Pateicoties šādai notikumu virknei Baltijas valstis izstājās no Krievijas impērijas. Bet netika iegūta 100% neatkarība, lai to iegūtu katra valstij bija jāizvēlas dažādi stratēģiski paņēmieni.
Lietuva neatkarību ieguva pirmā. Jo viņi bija aktīvāki neatkarības paušanā salīdzinot ar igauņiem un latviešiem. Arī I Pasaules karā viņiem nebija lieli zaudējumi. Varētu teikt, ka Lietuvas neatkarība tika panākta nedaudz ar viltu, jo izskanēja ideja par Lietuvas sadarbību ar Vāciju, bet pēc neatkarības pasludināšanas Lietuva atteicās no visiem lēmumiem.
Pēc Lietuvas neatkarību ieguva Igaunija. Iespējams tas bija pateicoties Igaunijas autonomijas izveides idejai. Līdz ar to vara jau tika koncentrēta vienās rokās, kas līdz ar to stiprināja valsti. Arī I Pasaules karā netika ciesti lieli zaudējumi, netika ne iedzīvotāji, ne rūpniecības iekārtas evakuētas. Tādējādi varēja aktivizēties politiskā dzīve. Tika dibinātas Pagaidu padomes, izglītības iestādes bija igauņu valodā.
No visām trijām Baltijas republikām ar neatkarības iegūšanu un nostiprināšanu gāja Latvijai. Ir dažādi apstākļi kāpēc tas tā bija, bet galvenais bija tas, ka Latvijā tajā brīdī bija 3 valdības, Ulmaņa, Niedres un Stučkas, un katrs gribēja ieviest savu valdību. Bet neatkarību ieguva pateicoties K. Ulmaņa neatlaidībai un centieniem.
