Latvijas neatkarības iegūšana un tās atjaunošana

Mans darbs ir par Latvijas valsts proklamēšanu, jo vēlējos vairāk uzzināt un sīkāk izpētīt mūsu valsts vēsturi, tās neatkarības iegūšanu un otreizējo pasludināšanu. Latvijai šis ceļš bija diezgan grūts, tas ilga divus gadus, neskatoties uz to, ka valsts tika pasludināta par neatkarīgu arī otreiz ( 1990. gada 4. maijā, pēc 72 gadiem), neatkarīga Latvijas valsts radās triju spēku cīņā, jo nacionālajiem spēkiem bija jācīnās gan pret vācu armiju, kas Latviju okupēja pirmā pasaules kara laikā, gan pret lieliniekiem, kas bija nākuši pie varas Krievijā un centās iegūt bijušās impērijas zemi.

Latviešu organizāciju iespaids pieaug tik lielā mērā, ka tās ir latviešu likteņa kārtotājas 1915. un vēlākajos gados, kad latviešu ierosmē dibināja latviešu strēlnieku pūlkus, kad plašajām bēgļu masām, kas atstāj Latviju, nepieciešams savs centrs. Svarīgi ir lēmumi iziet zem sava karoga un himnas, kas notiek ar strēlnieku dibināšanu, tas visaugstākajā mērā sakāpina patriotisma bangojumu. Latviešu pārstāvji meklēdami sakarus Vācijā, nodrošina sev iespēju atrast pieeju caram. Viens no tiem ir mācītjs Jānis Sanders. Strēlnieku panākumi kaujās ir tik lieli, ka tie paši par sevi līdzina ceļu, atstājot iekrātu kapitālu Latvijas vārdam vēlākajām, izšķirīgajām dienām, kad Antantes valstīm izšķirams Latvijas valsts liktenis. Milzu iespaids rodas Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejai, kuras priekšgalā nostājas V. Olavs, A. Bergs un J. Čakste. Laika biedru liecībās atrodams apgalvojums, ka domas par patstāvīgu Latvijas valsti dzimusi Latviešu bēgļu apgabala centrālkomitejā. Arī vēlākā notikumu attīstība rāda, ka dzīvāku atbalsi valsts idejai parāda latviešu bēgļi dažādos Krievijas centros, kā pašā dzimtenē.