Mīla stiprāka par nāvi

Traģēdija “Mīla stiprāka par nāvi” Rainis sarakstīja prozā, tikai nedaudzās vietās tekstā ir iestarpināti dzejoļi, pārsvarā tās ir vietas kur varoņi izpilda dziesmas. Lugas darbība risinās Turaidā.

“Mīla stiprāka par nāvi” – tas ir stāsts par kādas jaunas meitenes traģisko likteni. Tas ir stāsts par Turaidas Maiju, par Turaidas Rozi un mūžīgo mīlestības spēku.

Raiņa lugas “Mīla stiprāka par nāvi centrālā tēma ir mīlestība, uz kuras fona atklājas spilgti raksturi un uzskati. Mīlestības kodolu veido Maijas un Viktora Heila attiecības. Visas pils un ciema meitas apskauž Maijas laimi, jo pašas ir iekārojušas Heilu, jo viņš ir godīgs un strādīgs. Arī Frīda ir iekārojusi Heilu un sadarbojās ar Jakubovski, lai varētu izšķirt Maiju un Heilu. Viņi gan panāk, ka abi sastrīdas, bet ar to viņu mīlestība top vēl lielāka, un viņi nolemj saderināties.

Viņu mīlestībai ir jāiziet ērkšķainu pārbaudījumu ceļš, tās ir nesaskaņas pašu mīlnieku starpā (balstītas uz greizsirdību).

“pārējās meitas ir viegli paņemamas un skrien puišiem pakaļ kā aitas”.

Maija runā par sievietes maigo dabu, labsirdību un cēlumu. Viņa aizstāv sievietes tiesības: “Vai sieviete nav arī cilvēks? Ko tu viņu vien nosodi? – Un vai tad viņai rūp izdzīve? Viņa grib, lai to tur par cilvēku. Viņa negrib, ka to tur par īpašumu. Viņa nav medību suns, kuru pasvilpj un kauj.”

Maija uzsver sievietes sūtību kā cēlu un dievišķīgas mīlestības piepildītu, protams, ne visas sievietes spēj būt tādas. Spilgts piemērs tam ir Frīda – savtīga, nenovīdīga, pašlabuma meklētāja, kuras mērķis ir izjaukt Maijas un Heila laulību, kura ir gatava atdoties Jakubovskim un Jakubovska rokās nodot Maijas likteni, lai tikai iegūtu Heilu.

Maijas izredzētais ir dārznieks Viktors Heils. Viņš ir krietns un sirdslabs cilvēks, bet viņam ir kāds trūkums, tā ir greizsirdība, tik liela greizsirdība, ka viņš būtu pat spējīgs iedzīt savu mīļoto nāvē.

Heils kļūst gluži traks no savas greizsirdības : “Vienmēr tu mini savu brīvību. Bet sievai nevajag nekādas brīvības, viņas brīvība ir pie vīra azotē. Bet, kad tev tik dārga ir brīvība: aiziet prom no manis, tad ej tūliņ pie sava poļa!”