Mīlestība dzejā un dzīvē

Mīlēt var daudz ko, gan savu tēvzemi, gan māsu, māmiņu, tēti, gan draugu. Bet vissiltākā mīlestība atnāk tad, kad no lūpām atskan brīnišķīgie vārdi: “Es tevi mīlu””, tādi paši kā Aspazijas dzejolī.

Visi dzejnieki domā un raksta, ka mīlestība ir stiprākās jūtas cilvēkiem un ne tikai tiem. Arī vilnis mīl jūrmalu, un ziediņš smaržu, mēness nakti mīl un rudens sauli. Mīla ir apjaušama visapkārt, uz katra soļa, jo, kā Imants Ziedonis saka:

Lai gan Emīls Dārziņš nav rakstnieks, bet gan latviešu komponists, arī viņš ir kaut ko sacerējis par savu mīļoto meiteni. Jā, tas ir “Melanholiskais valsis”, kas šodien ir it kā Emīla Dārziņa sinonīms. Par mīlu viss jau ir pateikts skaņdarba nosaukumā “Melanholiskais valsis” tās ir klusas ilgas pēc mīlestības.