Recenzija par Sintijas Sudmales dzejas krājumu “Uz manas mēles”

Sintijas Sudmales debijas dzejas krājums Uz manas mēles nācis klajā 2024. gadā, un tas izdots izdevniecībā Valers Dakša. Aplūkojot interneta grāmatu veikalos šī krājuma šķirkli, ievērojams tas, ka par pašu krājumu ir rakstīts ļoti skopi vai nav rakstīts nemaz, bet ir ļoti īsi un blīvi aprakstīta pašas autores dzīves pieredze. Autore pieteikta kā dumpinieciska personība.

Sintija Sudmale dzimusi 1973. gadā, mūsdienās publicējusies tādos literārajos žurnālos kā Satori, Strāva, Punctum, Domuzīme, Konteksts, Avīzes nosaukums. Savu literāro karjeru dzejniece uzsāka jau astoņdesmitajos gados, kā pusaugu meitene publicējoties žurnālā Karogs un Literatūra un māksla, kā arī dažos Liepājas rajona laikrakstos. Atmodas laikā pusaudze kopā ar citiem vienaudžiem rīkoja un piedalījās pretpadomju sanāksmēs un mītiņos, 15 gadu vecumā tika izslēgta no skolas. Pēc tam uz laiku kļuvusi par ielu bērnu un vairākus gadus no vietas iesaistījusies kā konferansjē ceļojošā cirkā. Pēcāk dzejniece pabeigusi vidusskolu, ieguvusi bakaulaura grādu, maģistra grādu sociālajā psiholoģijā, kā arī pabeigusi doktorantūras studijas. Strādājusi gan par sētnieci, gan korespondenti, psiholoģi, lektori. Pat darbojusies kā rēgu rakstniece. Tieši tik skopi iespējams uzzināt par dzejnieci Sintiju Sudmali pieejamos interneta resursos, bet tiešsaistē atrodamā informācija liek domāt, ka dzejnieces biogrāfija ir tikpat blīva, intensīva un aizraujoša kā radītie teksti.

Lai gan Uz manas mēles ir autores pirmā dzejas grāmata, par kuru arī dzejniece 2025. saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā un Dzejas dienu balvu nominācijā Dzejas krājums, tās saturs nekādi neatgādina iesācēja dzeju, jo vienlaikus tas ir raksturīgs latviešu laikmetīgās dzejas paraugs, tajā pašā laikā bezgala spilgts un neparasts. Sintija Sudmale ar savu dzejas krājumu Uz manas mēles iezīmē spēcīgu un emocionāli niansētu balsi mūsdienu latviešu literatūrā. Šis krājums nav tikai poētisku rindu virknējums – tas ir rūpīgi būvēts emocionāls un eksistenciāls ceļojums, kur katrs vārds ir kā mēles pieskāriens pasaulei, ķermenim, sāpēm, klusumam un vārdam pašam. Sudmales dzeja nav klasiski viegli lasāma – tā prasa ne tikai uzmanību, bet arī iejūtību, atvērtību un ne tikai spēju klausīties, bet arī ieklausīties starp rindām.