Torīt es pamodos un jūtu, ka esmu Rīgas trolejbusa vadītāja

Es esmu trolejbusa vadītāja. Un tas ir ļoti jauki. Visa pasaule atveras man priekšā.Viss skaistums un dievišķība piemīt man. Cik interesantas un neparasras jūtas parņem mani, manu dvēseli. Es jūtos, kā visas pasaules vadoni. Liels logs ved mani tālāk un tālāk šajā neparastajā pasaulē ar neparastam grūtībam. Bet man tas nekaitā, es esmu laimīga par visiem. Bet daudzi mani nesaprot un skatas manī nikni. Šis skatiens man nepatīk, bet es jūtu, ka es varēšu to pārdzīvot. Man ir daudz spēku, lai iet tālāk dzīvē.

Un tomēr es esmu vadītāja... Šī profesija ir mana dzīve, kurā es visa atdodos. Es jūtu, ka tas man ļoti patīk. Bet tomēr man kaut kas traucē, neļauj man pilnīgi atklāties, pierādīt cilvēkiem visu šis profesijas labumu un svarīgu nozīmi. Varbūt tas ir atkal tie nikni un vienaldzīgi skatieni? Varbūt... Bet es varu un man šķiet, ka man izdosies visu pārdzīvot un atrast pareizu izeju. Un es neesmu viena ir daudz tādu pašu cilvēku, kuri var mani saprast, dot man pareizu padomu. Tas ir ļoti labi un patīkami. Bet man šķiet, ka vislabākais draugs, pie kura es esmu jau pieradusi ir tas, kas ved mani tālāk un tālāk mūsu ļoti noslēpumainajā pasaulē. Tas ir mans draugs ar kuru es pavadu visu manu dienu.

Es esmu trolejbusa vadītāja un es jūtu, ka es varu kļūt un es pat esmu gandrīz visas pasaules vadītāja.