Ūdeņradis: Fizikālās, ķīmiskās īpašības un iegūšana | Ūdeņraža vēsture un bioloģiskā nozīme

• reaģējot ūdens tvaikiem ar oglekli (koksu) 1000°C temperatūrā.

O2 + 2H2 → 2H2O (reakcija norit sprādzienveidīgi)

Divu tilpumu ūdeņraža maisījumu ar vienu tilpumu ūdeņraža sauc par sprāgstošo gāzi.

F2 + H2 → 2HF (reakcija noris sprādzienveidīgi pat tumsā un jebkurā temperatūrā)

Cl2 + H2 → 2HCl(apgaismojot reakcija noris sprādzienveidīgi)

Ūdeņradi plaši lieto ķīmiskajā rūpniecībā hlorūdeņraža, amonjaka, metanola sintēzēm, ka arī dažādu degvielu un tauku hidrogenēšanai. Maisījumā ar CO (sk. ūdens gāze) to lieto kā kurināmo. Pēdējā laikā tīru ūdeņradi sāk lietot kā alternatīvo degvielu, kam ir liela siltumietilpība un kas sadegot nerada kaitīgus izmešus (sk. ūdeņraža enerģētika).