Krišjānis barons – dainu tēvs

K.Barons jau bērnu dienās ir plaši atvēris sirdi dainu baltajam tikumam. Viņam ir bijusi laime iet starp dižiem dziesmu zinātājiem un teicējiem un arī pašam tā atdoties dziesmu priekam, lai atskārtu, cik krāšņi pāri visai latvju zemei ir uzziedējušas mūsu dainas. Jau 50.gados K.Baronu interesēja folkloristika. “Mājas Viesī” bija publicēts viņa raksts “Igauņu tautas dziesmas”. K.Barons bija ieklausījies igauņu tautas dziesmās, uztvēris tā skaistumu un salīdzinājis igauņu tautas dziesmas ar latviešu tautas dziesmām. Radās doma, cik svarīgi būtu pašiem latviešiem vākt un saglabāt savas tautas dziesmas.

1878.gadā K.Barons, pārņemot F.Brīvzemnieka iesākto latviešu tautasdziesmu vākšanu un kārtošanu, sāk veidot tautasdziesmu kartotēku. No 1893.gada K.Barons visu savu mūžu veltī “Latvju dainu” monumentālo sējumu sagatavošanai. Pēc F.Brīvzemnieka liecības, 1881.gadā K.Barons rokās ir 30 000 tautasdziesmu tekstu, sākot kartotēkas veidošanu – jau 54 000, bet, iznākot “Latvju dainu” pirmajai burtnīcai, ir jau 133 300 tekstu manuskriptos un ap 16 000 dziesmu no iespiestiem krājumiem.

Manuskripta sagatavošanas laikā dziesmas pārrakstot un sistematizējot, K.Barons veicis ne tikai milzīgu zinātniski tehnisku darbu, bet risinājis arī daudzus tautasdziesmu teorētiskās izpētes jautājumus. Meklējot tautasdziesmu būtībai atbilstošus krājuma iedalījuma principus, K.Barons, balstīdamies uz krievu folkloristikas atziņām un līdzšinējo tautasdziesmu krājumu klasifikācijas kritiku novērtējumu, bet galvenokārt uz paša izpratni par tautas dziesmu būtību.

Lielu darbu K.Barons veicis arī iesūtīto materiālu izvērtēšanā, atlasot “Latvju dainās” nepublicējamās dziesmas.