Viduslaiku literatūra

Viduslaiku literatūra ir visi literārie darbi, kuri uzrakstīti viduslaikos, t.i., no 4.-5. gadsimta (no Romas impērijas sabrukuma - 476.gadā) līdz 13.-15. gadsimtam.

Tā bija katoļu baznīcas oficiālā valoda. Baznīca bija gandrīz vienīgais izglītības avots.

Viduslaiku literatūrai raksturīga anonimitāte, jo autora loma šajā laikā tika uzskatīta par maznozīmīgu.

Lielākā daļa viduslaikos tapušā literatūra ir ar reliģisku saturu un tie ir teoloģiski darbi (piemēram, Sv. Anzelma, Akvīnas Toma utt.)

Teoloģijas studenti bieži rakstīja satīriskus četrvārsmu pantus, ko dēvē par vagantu (jeb goliardu) dzeju.

Plaši izplatītais reliģiskās literatūras žanrs, kura darbu autori nebija garīdznieki, bija mistēriju lugas (tās regulāri uzveda svētku dienās, un tās bieži ilga visu dienu un pat ievilkās naktī).

Visai daudzveidīga, bija laicīgā literatūra. 11.gadsimtā aktuāla kļuva "galma mīlestības" tematika, īpaši romāņu valodās un grieķiski.

Populāra bija arī ceļojumu literatūra, kurā bija aprakstītas tālas zemes (bieži vien apraksti bija pārspīlēti vai nepatiesi).