Karla Orfa muzikālās apmācības metode
Plaši atzīta un visā pasaulē pielietota ir vācu komponista, pedagoga un mūzikas metodiķa Karla Orfa ( 1895 – 1982) izstrādātā muzikālās apmācības metode “.Mūzika bērniem” (Schulverk), kuras metodiskie pamatprincipi balstīti uz atziņām, ka bērna muzikālā attīstība ir ciešā saistībā un iet paralēli ar bērna psihes attīstību. Ar šo metodi K. Orfs lika pamatus vienai no 20. gadsimta lielākajām pasaules mēroga muzikālās audzināšanas pedagoģiskajām sistēmām. K. Orfs uzskatīja, ka mūziku saprast un mīlēt var tikai tad, ja pats to prot radīt.
Galvenā nozīme tajā piešķirta ritmam un improvizācijai, kā arī rotaļām un spēlēm. To vidū ir arī pavisam vienkāršās, ikdienā sastopamas darbības – pastaiga, lēkāšana, skriešana, šūpošanās utt. Kā būtisku muzikālās prakses avotu autors uzsver arī mazu bērnu ,, dungošanu’’ savā nodabā. K.Orfs redzēja pašu bērnu kā mūzikas avotu, uz kuru nevajag iedarboties ar ārēju muzikālu uzskatu uzspiešanu.
Kā atzina K. Orfs, ritms ir primārais un nozīmīgākais mūzikas pamatelements, uz kura tiek būvēts viss melodiskais Jebkuram mūzikas vingrinājumam, gan ritmiskam, gan melodiskam jāizriet no pašiem pamatiem. Sākumā ir runas vingrinājumi, kurus veido atsevišķu vārdu (cilvēku, koku, puķu, dzīvnieku), mīklu un dažādu izteicienu ritmizēšana.
